Minatcicuntaram Pillai, Tiricirapuram, Makavittuvan (1815-1876): Pirapantat tirattu (Pirapantam anthology), part 2 (verses 143-256): Tiruvanaikka Akilantanayaki pillaittamil Input by Durairaj, Subra Mayilvahanan, Kumar Mallikarjunan, K. Kalyanasundaram, Deeptha Thattai, Anbumani Subramanian, T. Parasuraman, Vassan Pillai, Vijayalakshmi Peripoilan, and P.R. Sivakumar. (c) Project Madurai 2003 Project Madurai is an open, voluntary, worldwide initiative devoted to preparation of electronic texts of tamil literary works and to distribute them free on the internet. Details of Project Madurai are available at the website http://www.tamil.net/projectmadurai You are welcome to freely distribute this file, provided this header page is kept intact. ___________________________________________________________________ THIS TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY! COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE. Text converted to Classical Sanskrit Extended (CSX) encoding: description character =ASCII long a ā 224 long A â 226 long i ã 227 long I ä 228 long u å 229 long U æ 230 vocalic r į 231 vocalic R č 232 long vocalic r é 233 vocalic l ë 235 long vocalic l í 237 velar n ī 239 velar N đ 240 palatal n ¤ 164 palatal N Ĩ 165 retroflex t ņ 241 retroflex T ō 242 retroflex d ķ 243 retroflex D ô 244 retroflex n õ 245 retroflex N ö 246 palatal s ÷ 247 palatal S ø 248 retroflex s ų 249 retroflex S ú 250 anusvara ü 252 capital anusvara ũ 253 visarga ū 254 long e š 185 long o ē 186 l underbar × 215 r underbar Ÿ 159 n underbar ­ 173 k underbar É 201 t underbar  194 Other characters of the CSX encoding table are not included. Unless indicated otherwise, accents have been dropped in order to facilitate word search. For a comprehensive list of CSX and other GRETIL encodings and formats see: https://tylergneill.github.io/gretil-mirror/gretil/gretdiac.pdf and https://tylergneill.github.io/gretil-mirror/gretil/gretdias.pdf ___________________________________________________________________ tiruvāņutuŸai ātã­attu mahāvitvā­ tiricirapuram ÷rã mã­āņcicuntaram piëëaiyavarkaëi­ pirapantattiraņņu - iraõņām pakuti tiruvā­aikkā akilāõņanāyaki piëëait tami× civamayam tiruvā­aikkā akilāõņanāyaki piëëait tami× pāyiram. kāppupparuvam ceīkãraipparuvam tālapparuvam cappāõipparuvam muttapparuvam vārā­aipparuvam ampulipparuvam ammā­aip paruvam nãrāņaŸparuvam po­­åcaŸparuvam pāyiram. vināyakakkaņavuë vaõakkam. 143. cãrulavu va­acamakaë puraiyumaņa vārkaëika Ÿãrntē me­akkaëippac - ceŸiyuņuk kaõamuruvil puttš ņikaippavitu tãīkavaëa me­Ÿutatitēy, kārulavu mākanaņu vaņpoliyu māmpalaī kāta­mati mãppa­aiye×il - kāņņuīkai nãņņumoru kēņņiru patattiri kaņākku¤ca rattai ni­aivāī, kårulavu kavarilai yayiŸpaņai cumantaveī kēmā ­uņaŸkaõvāmaī - koõņa koõņaŸku×aŸ kovvaivāy veõõakaik kommaimulai yammai paippån, tārulavu poīkariŸ ceīkatir mayaīkumoru *campuva­a mamar tšviyaic - cakalavaõ ņamumaëik kumpirāņ ņiyaiyuraicey taõņami× vaëamperukavš. (1) * tiruvā­aikkā paramaciva vaõakkam 144. teëëamu tuņaŸkå­ matikku×avi koņņaven tãyaca¤ caravu koņņac - cšrttacaik ku¤caņai muņittaõņa miņiyac ci­antolik kuntu ņittup, paëëavaņa vaikka­a Ÿåīkuniri yāõap paruīkaŸai yaņitturittu - pāyu×aik kaittumut talaicšr paņaittuveõ palikoëiru nā­kutēņņu, kaëëavita ×ippån toņaittunuta ­āŸuceī kaņņumaõ ņoņņa karumāk - kāõavari tākumiru tāņņetu vataippaõipu kaikuvip pšmāŸukāŸ, puëëamar malartteriya lārtavaëa māņamãp pēymatiyai vā­yāŸŸuveõ - påīkumuta malare­ak kainãņņu *kāvaiyam påntēkai yaippāņavš. (2) * tiruvā­aikkā parācattivaõakkam. všŸu. 145. veëëaneņu¤ caņaimuņittā ruņalappāki viyantukavarn tulaka melā maëitta­pā­ē, ruëëamu×u vatuīkavarntu koëëāniŸku moruttipoŸŸā ëaruttikoõņu ëiruntuniŸpā. maëëale×u muëëaraippåī kama lakkāņņi laëikaëi×in tu×utu×akka va×itš­āŸu, teëëamutak kaņa­maņukkuī kāvai mšvu¤ civa¤ā­ap pirāņņitami× ce×ikka ve­Ÿš. (3) vināyakak kaņavuë vaõakkam 146. kēmšvu matilorumå­ Ÿerikku ¤ā­Ÿeī ku­imatice¤ caņaiccerukum perumā ­a­par, nāmšvu tami×kkorupåī koņipāŸ Ÿåtu naņantanā yaka­vinā yakave­ Ÿštti, māmšvu katirkkāŸŸšr naņattumāŸu varumaņika ņiruvaņikaë vaõakka¤ ceyvām, påmšvu tirukkāvai mšvu¤ā­ap påīkētai pāņalvaëam poliya ve­Ÿš. (4) cuppiramaõiyakkaņavuë vaõakkam. všŸu 147. iracata vilaīka­micai yo×ukaruvi puraiyavã rirumarup pāmpa­ māŸā - ti×imuk kaņāmpo×iya me­ci­aip paintaru viëaīkāņu naŸavu po×iyac, curapipal vaëa­po×iya všmavula kāëumoru tē­Ÿa­ma­ai yāņņi kaõņa¤ - cå×umaī kalakā õaŸātuŸai ka×ittuvš Ÿoņņava­ai ya¤ca lippā, murakamval vilaīkutuņi navvimuta lamalarmš luraŸivaru kālai yiŸŸa­ - ­oëirava yavaīkaëilov vo­Ÿukaõ ņovvo­ Ÿotuīkiyavar kaiyaņaiyavap, paramariņa makalā tiruntatuõai yaippaim pacuntēkai yaikkāvaivā× - paccaip pacuīkiëiyai vā×ttumen nāvuraicey pāņalil vaëamperukavš. (5) nantitšvar vaõakkam. 148. puë빟u nšmiyam paņaiyuņaik kuricilum påntavi cukantu ëē­um - potuëu¤ ci­aittaru ni×aŸkē­u mamararum pukalavaru meīkē ­avaik, kuë빟u māŸuta ve­acciŸiya vāymo×i yaraittaņarum všlai yavarvā - ëēīkumaõi muņicitaŸa všttirap paņaiyeņut tēccuvā ­aittuti ceyvā, muë빟u tāņpā caņaikkamala vāliyi­ mu×aīkiya varālveņi koëā - mēņņerumai pāyumoli kšņņuëa naņuīkiyalai munnãr maņuttu maņavār, kaë빟u paintoņaiko ëaimpāl kaņukkak kaŸuttamukil varaiyi ­šŸuī - kāvaip pirāņņik kuraikkume¤ ciŸiyapu­ kaviyavaë cevik kšŸavš. (6) tiru¤ā­acampantamårttināya­ār vaõakkam. 149. tãyšŸu kaittalat taiyararu ëāŸporuvil cirapura maŸaic celvariŸ - civapāta virutayarta matalaiyāy ¤ā­an teviņņavuõ ņāõ pa­aiyelāī, kāyšŸa varavi­vāy muëëeyiŸ Ÿi×ikoņuī kaņuvšŸa vãnta voruva­ - kaņattiluyi ršŸavaëa va­Ÿiru makaņkuņ kaëippšŸa maturai nakarvāyp, pāyšŸu miņaiyuņai muņaippaŸi talaiccamaõar pataŸavuņu mšņu ka­aliŸ - paimpacap pšŸavoru kuņi¤aiyeti ršŸavaip patakarvali yakka×uvi­iŸ, pēyšŸa vi­iyapati kampāņu maiya­aņi pēŸŸuvām veõõovalem - puõõiya ­iņappāka naõõiya pirāņņiyaip puka×umeī kavita×aiyavš. (7) tirunāvukkaracunāya­ār vaõakkam. 150. aruīkalai viëaīkutiru vāmåri lēīkuvš ëāõkulap puka×a­āruk - kaõitilata vatiyā rutittapi ­utittaŸami lamaõariņu malaiyeŸiperuī, karuīkaņal kaņantulaka mu×utumoru ka×alāŸ kaņakkumo rilacci­aiyuņa­ - kavarilaivai všlilac ci­aiyumiru tēņkaņ kalantiņap peŸŸa­aiyumā, ëiruīkaruõai yārvã×i mi×alaiyiŸ poŸpãņameŸikā ceņuttatiruvāk - ke­kē­aņittalam va×uttuvš­ kēņņeyili liņņakoņi muņņaneņuvā­, varuīkalai matikkuņal ki×inti×iyu mamutamaõi maŸukuperu kikkiņaīkar - vāymaņuk kuīkāvai yammaik kuraikkume­ vāyttami× vaëam perukavš. (8) cuntaramårttināya­ār vaõakkam 151. maīkalam polināva lårmaŸaic caņaiya­ār makavā yutittemiŸaiva­ - maõamvilak kāvaõaī kāņņiņa varuņņuŸaiyuë vantaruņ ņuŸaiyaëavaëāyk, koīkalar ku×aŸparavai kuyamaõain ti­iyatami× kåŸiyuņal koõņu mutalai - koõņaporuõ mãņņuk kaņāttiri naņāttumeī kēmā­ai ya¤ca lippā¤, ceīkamala vaīkaiyi lilaīki×aikāõ maīkaiyar tiraņciyam ma­aiyeņuttuc- ceŸucuņarko õavamaõi kuyiŸŸumaõi māņamšŸ ce­Ÿirun tēcca vamarar, taīkaëara cårumut tā­amalai kavaëamitu tā­e­a neņuīkai nãņņun - taõkāvai yampikaik kaņiyš ­uraikkumoõ ņami×vaëamikaperukavš. (9) māõikkavācakacuvāmikaë vaõakkam. 152. kaņimatil vaëaittakå ņaŸŸš­ piliŸŸumoõ kaõõinim paŸkirumaiyuī - kāņņivem puttarkaëai yēņņiyeī kē­cevi kaëikkavākkumata måņņi, muņivilpara mā­anta veëëat tiraikkaņaluõ må×kit tiëaittirunta - mutalvarnan tiruvāta våraņika ëaņikaëai muņikaõiya tākki niŸpān, tuņiyiņai nayaīkaõ ņotuīkimā cuõamaõ cumakkamuti rāviëamulait - tuõaikaõ ņuņaŸcilam puņalvaëaiya neyttuneri curiku×aŸ kaõņutatipēyp, paņiyumuki lalaŸivarai mukaņšŸa vi×ikaõņu paņaiyuŸai pukuntaņaīkap - pa­imalarc cēlaitika× kāvaivaru mimayana­ pāvaicoŸ Ÿami×ta×aiyavš. (10) taõņãcanāya­ār vaõakkam 153. vāricå ×ulakupuka ×untiruc cšy¤alår maŸaivāõar kulam viëaīka - varumecca tattarmaru vā­ā vutitariya maŸainā­ku mērntu teëivāyc, cãrilaku caivaneŸi yo×uku¤ā­ Ÿoru¤ā­Ÿu ceīkēk ku×āmaruntun - tšntaëava ­orucurapi mãparun taõņāŸ ci­antēccal kaõņutā­š, yårilama rāvi­a moruīkavoru kēleņut tēmpivayi Ÿāravåņņi - yo×ukutãm pālkoõņu vālukat tālentai yuruvukaõ ņāņņi yoëirpain, tāriyaiya viņņa¤ calittuvaru nāëillat tantaitā ëaŸaveŸintē­ - Ÿa­atā ņutippamuyar taõkāvai yampikai tami×kkuvaëa­ mikavaëaravš. (11) tiruttoõņarkaë vaõakkam. 154. kāyama­a vākko­Ÿa mummala morãiccaiva kāviyaī kaŸŸaŸintuī - ka­acariyai kiriyaiyē kāti¤ā nantšrnktu kantumava va×ipayi­Ÿun, tãyapiõi yāmpanta pācamå laīkeņac citaŸiaye­ai yāõņa mukkaņ - ce­caņāņaviyaõõa Ÿiruvaņiyi­ maruviya tiruttoõņa raipparavuvān, tēyniŸai paõõaiyi ­aŸākkamala malaraic curumpalaŸi muralappacu¤ - cåņņeki­a mšīkavaëai kēņņerumai mšyntuneŸ cåŸpayirai vāykutaņņic, cšyakumu tattaņam pāyavat taņavāëai cšõmukiŸ kãõņupāyunt - te­kālai mšvum pirāņņik kuraikkume¤ centami× nalamperukavš. (12) avaiyaņakkam 155. poīkumalai nãrparuku morumu­iva vamarnaŸum potiyat tirunte×untu- pu­­aivã yi­Ÿā taëaintaviëa me­ciŸu putute­Ÿal vantarumpa, leīkumoëir centa×a varumputš māvaņa re×iŸkāvai yampatiyi­mš- vempirāņ ņikkiyā ­uraiceypië ëaikkaviyi te­pē lirukkume­­iŸ- naīkumå taŸivuņaiya cā­Ÿē ruŸunteyva caivaneŸi yo×uku vēril -caī kattu meypporu ëuõarttu nål pukaluvatu tā­kšņ ņe×untu tãmpāl, ceīkumuta vāyo×uka mantaman tacce­Ÿu tšrumak ka×akamuŸŸēr - ciŸumaņalkai paŸŸiyoru ciŸuku×avi ku×aŸu¤ ciŸappi­uk kokkuma­Ÿš. (13) kāppupparuvam tirumāl. 156. påmšvu veõõāva ­ã×alamar mukkaņ purāta­ark ki­paveëëam- poīkit tatumpimã tiņņuva×i taravalar purattoru puŸatta marntu, māmšvu maõņam purakkumaņa mā­aiye×il vāyttacen tš­ai yoëir cev- vāya­at taikkaruī kuyilaip pacuntēkai mayilaip parintu kākka, tšmšvu tuëapap peruīkā ņaëikkumiruë cãttut ticāticai toŸu¤- cšyoëi parappuī kavuttuvat torumārpu tirumārpu mulai poruntak- kēmšvu makavā­ mutaŸpulavar mārpalar kulakkoņikaõ mulaipo runtak, ko×umu×ut tiõkiriyai yšrā×i yiņaiyiņņa kårā×i yaīkaimukilš. (1) campunāyakar. všŸu. 157. matinati tumpai vāca vita×ika rantai nākam va­aicaņai mu­ku lāvu puõņarak k㟟i­ar- va×utimu ­antu vāya naripala koõņu tāvum valiyaya me­Ÿu kåŸi yaīkuŸat tēŸŸi­ar- makarama lampu nãri lamararka ëa¤ci vāņi maŸukuŸa vanta kāri kaõņamaņ ņšŸŸi­ar- maŸaiyi­o ņaīka māŸum valavarka laīku Ÿātor vaņani×a li­pu Ÿāva marntuŸat tšŸŸi­ar, koti koë curantaõ mšva ni×alviri panta råņu kuëirpu­al koõņu cāli­ moõņeņun t域i­ar- kulamalai ni­Ÿu tā×a naŸamalai vi­Ÿi mšvu koņumuņitaīku mšru viõņeņut tāŸŸi­ar - kuvikaiyu ņa­ka õãrko ņurukuvar tu­pamā­a kuvitalkoë pa¤cai vārum vi¤caruņ kāŸŸi­ar - kuņapula vantimā­u muņa­iŸa kampa rãŸil kuõamali campu nātar me­ka×aŸ pēŸŸutum, atikara caīkaõ mãŸi yarumaiyi te­Ÿu pšcu mamutaiyi kantu pšci ņuīkuyiŸ pšņņi­ai - ya­uti­a mumpa rāvi va×ipaņu ma­pa rā­a vaņiyavar kaõkaëāra ni­Ÿameyk kāņciyai - yavirkatir ku­Ÿa vãcu maõikaëcu manta vācamalartaru kompai yšņa vi×ntumik k域e×u - marunaŸa vuõņi rāka miņaŸuti Ÿantu pāņi yaëikaëi runtu vā×cu kantanaŸ Ÿåņpoti, vatiyuma laīka­ mšvu maëakava rampai mātar va­acami runta mātar kumpiņat tēŸŸiya - mayilaiva ëaīku lāvu maõiyaivi ëaīku cēti vaņivaina Ÿumpa ņãra kuīkumac cšŸŸaëai - va­amulai koõņu lāvu koņiyaiyi ruõņa cēlai matumaņai viõņu pāyu mampuyap påcceŸi - maņuvaiya lampi vāëai kamukaiya ņarntu pāya malivaëa mo­Ÿu kāvai maīkaiyaik kākkavš. (2) vināyakakkaņavuë. všŸu. 158. cãrpåtta va­pariņum veëëarik kuvaiyait tiraņņic caņaikkaõ vārit ti­Ÿukaru mācuõa me­akkå­a­ matimukil ceŸiyap pu×aikkai nãņņit tārpåtta vaccaņaik kamalamoõ ņuõņukaņ ņa×alkaõņum veruvātuta­ Ÿantaiye­a ventaiyiņa mulavun tirukku¤ carakka­ Ÿi­aip paõikuvā nãrpåtta muëëaraip pācaņaip påīkamala niŸainaŸai yi×intu pāya neņņita ×avi×kkumoru vaņņamalar māëikaiyu õãīkā tiruntu vā×un, tšrpåtta valku­maņa vāriru varunta­aic cintippar kaņporuntat tirukkaņ kaņaippārvai ceyyuna­ kāvaiyamar tšviyaik kākka ve­Ÿš. (3) murukakkaņavuë. všŸu. 159. kaŸaivāya kaõņat temperumā­ karakaī kaõaīkaë karantu caņaik kāņņu nu×aiya mālkaraccaī kattu ëava­pāy pukuntoëikkac, ciŸaivāy ma¤¤aip parinaņattit tšmpāy taruvi ­i×aŸpiŸanta teyvak kaëiŸŸai maõa¤ceyta cevvšõ malarttā ņalaikkoëvān taraivāy maõimut taëaiko×ikku¤ calati maņutta cå­mškan tava×ntu tiriva tšyp pamata calamå­ Ÿuņaimā tirampayilu naŸaivāy va­attu ëuyarnte×umveõ õāva­ maruīku muëaittatukir nākat torupāŸ paņarntapaccai naŸuppåī koņiyaip purakkave­Ÿš. (4) nā­muka­. všŸu. 160. olike×u malaiyalai parumut tākkuņa muŸa×vari vaëaivayi Ÿumi×poŸ pāŸkaņa luvakaiyo ņe×umoru matiyaip pēŸkaya lukaõmaņu naņuve×u pacumaic cåņņa­am valiyaya me­ana­i kaņavic cãrccita malarmicai vatiyumo reki­ap pšņņi­ai maŸaiyuŸai kaņaiyaņai ye­avait tāŸŸiya malartaru malarmaka ­ulakaip påttava­ puliyata ëiņaiyiņai culavak kåkkural puripari puramaņi yalaŸap pāppaõi politara mu×avoņu puviviņ pēŸŸiņu potuvi­i ­aņamiņu ma×uvait tåkkiya, malicaņai yavarmaki× tuõaiyait tãtto×il valiyave­ muņimicai yaņiyaic cåņņiya maõiyaime­ malarviri koņiyaip påttoëir matakari va­amvaru mayilaik kākkavš. (5) intira­. všŸu. 161. mēkattai yāīkoõņa pētelā mikki­pa mu­iyā taëittiņucci moyku×a ­ucuppumulai coŸpakaik kaëivaiye­a murārimaki× veytavšŸi, mškattai yēņņit ticāticai tirintalaiya mi­­ait turatti yēīkum veŸpait tuõittamutai vāypeytu tarunã×al mšvumoru kaņavuë kākka nākattai vāīkiya pirā­iyaŸ pakaima­aiyai naõõiyatu matili laīkai nāta­ma­ai vikki­pa nalkiyatu morupåva õattuņaintatumi rāvit påkattai ya­aiyakan taramātu pāŸŸātu pē­atumu ëērn tiņaiviņāp puntic ciŸaip paņut toëirkāvai mšvunam puõõiyap påīkompaiyš. (6) tirumakaë 162. muttanakai litumukap potuviyar kaņappā­ mu×ukkava­ Ÿā×valittu måņuīkavāņan taņintuma­ai pukkuõa mu­intavar piõitta ņikkum, mattaņi poŸuttuvaru tuõaimukilai yuõņukaõ vaëarntuŸaiti ye­Ÿu ta­­ai vayiŸuëain t㭟avoru pāŸkaņaŸ kuņiyākku maņamā­ai ya¤ca lippāī kottavira mattamaõi veõpoŸ piŸaīkaŸ kulāvum peruīka ëiŸŸaik kåņip payantavoru kēņņaņa­ ma×akka­Ÿu kåņiviëai yāņa ­āņi yattavula kakkaëiŸu pāŸāv㠟šŸumata vattiyā raõiya mšvu mamaiyam piŸaīkavaëa rimaiyam piŸantapiņi yaikkāt taëikka ve­Ÿš. (7) kalaimakaë 163. vāviyam pēruka malarttavi cuŸuīkaņavuë vākki­ume ­ākki­unaŸā va×iyu¤ citattakaņ ņšņavi×k kuīkumala ma­aiyi­uī kuņikoõņu poŸ Ÿåviyan toŸŸāņ karuīkaņal ko×ittacen tukira­aiya vāyppacum poŸ cåņņeki­a mšŸumveõ pšņņeki­a malarme­ Ÿuõaittā ņutittu niŸpāī kāviyai mu­intucaõ pakamãk kutittoëir ka­aīku×aiya mēti ņuīkaņ kaņpiliŸ Ÿunteriyal cå×ntaëikaõ muralak ka­ankataŸa vāņņu maimpāŸ Ÿšviyaic cakalavula kumpurak kumperu¤ celviyaik karuõai påtta tiruvait taņampaõait te­kāvai yammaiyait ti­amum purakka ve­Ÿš. (8) kāëi 164. virivuŸŸa paiyarā naõõulaku maõõulakum viõõulaku na­ku kākka veŸŸiko ņeņutte­ak kaittalaiyi­ muttalaiya všlparit tiŸumāntu nãī, karuviŸ polappeya ra­aitteŸap poŸŸaŸi yakaņņaik ki×itte×umpš rāëari tikaikkavoru kēëari yukaittivarum yāëip piõāvaëikka ceruvaŸ Ÿoņu­kik karu¤curum piņņaviŸ ce¤cuvait taõņa­iŸaveõ ņiripuõ ņarattanutal vempuliī kaīkoņņu campuliī kappemā­ai maruvippa­ mā­kaõmatar nēkkamaŸi yaccå×a maŸŸumoru mā­vayiŸŸu vantakuŸa mā­muŸai poruntamuk kaņamā­ va­attuvaru maņa mā­aiyš. (9) cattamātākkaë. všŸu. a­amicai yšŸi yulāvaŸ Ÿoņuttava ëaņupuli kãŸiya tēlavait tuņuttava ëacuraku lātipar cāyap paņuttava ëalaikaņa ­ãra×a lākak kaņuttava ëi­amaņar pāraiyor kēņiņ ņeņuttava ëiŸaiyoņu māmalai yškaŸ Ÿaņuttava- ëerikavar všlkoņu kāvaŸka ņuttava ëe­ume×u mātarka ņāëait tutikakutuī, ka­amali vāyvaral pēlac ci­atte×u kaņami×i tēlvara vētaip parippaņai - kaņalalai pēyvara mšruk kirippurai katirviņu tšrvara vãrappuyappaņai, va­amvara vā­avar pāŸak kaŸuttetir varumoru tāruka ­ēņat turattiya - matalaiyu lāvuka vā­uttamappo×il vaëamalikāvaina­ mātaip purakkavš. (10) muppattumåvar. všŸu. 166. všlaiyi­uttaviņam vaittakiripatta­eëi taŸpukkaëippēņu kāõavetirniŸpavu - mšviratamukka­ica rukkaraimutaŸcuvaikaë kaippattami×ppāņal nāna­iko×ippavum - vãŸuŸucivattalakana ņakkanaņaikaŸŸila­e ­appeŸŸanaŸŸātai tēëiņaiparippavum - vã×imi×alaippatiye ­appa­maõiyappupaņi vaittiņņapoŸkācu nāņoŸumeņuppavu, mālaimativaittakuņi lappara­e­accivikai peŸŸutto­ikkāëa mēņukunaņattavu - māmaŸaiva­akkatava meyppuka×areccamu ­aņaippacciŸappåŸu vāyamutukoņņavum - vārilaikaõmoyttapuru ņappa­aiyilappo×utu kottukkulaikkāyku lāvavaruëvaippavu - mātararacikkumorku lattiŸaita­akkumu ëuvappappoŸittēlai kāõupuviyappavuī, kālaivarucekkatirka ņuppavorkaņattuŸuve ëeŸpukkuõattēņu māturuveņuppavuī - kāõiyite­akkoõmaņa ­iŸceŸunarvaittatama veppatta×aŸcãŸi māŸa­uņaŸaippavuī - kāyci­ava×aŸkuõmaņal pacce­aveņuttuvarai koņpapperukkšŸu nãretirceluttavuī - kāruņaluņaippaŸita laiccamaõarmuŸŸaneņu viņņoņņamuņņāru mãyivaravaippavum, cēlaipuņaicuŸŸamatu raippatimutaŸpatimu ×akkatta×aittēkai nãŸukaiku×aippavun - tēmilpukalikkurici lukkamutaëittakuyi laippoŸŸakaņņåņu māmaõikuyiŸŸiņu¤ - cå×eyi­matakkariva ­attamara­attaiyiru cepputta­appāra māmayilainittalu¤ - cåriyarmaruttuvaru ruttirarvacukkaëe­u muppattumukkēņi tšvarkaëpurakkavš. (11) kāppupparuvam muŸŸiŸŸu. ceīkãraipparuvam. 167. paīkaya malarttivaru ceīkatir niŸattavuņal pa­imati niŸaīkoëātu - paņarari matarttakaõ ku×iyātu nāņikaë pacantunā Ÿātunu­aivāy, koīkaikaë kaŸātumaņ cuvaināp peŸātakaņu ku×aiyā tuŸāti ­ampal - kuŸipaņā tarumaiyo ņuyirttimaya mātšvi kuëirpu ­alpo­ vaëaikuëiŸiņum, aīkaiyi leņuttāņņi nãŸiņņu maņkāp paõinto×uku tirumu laippā - lārvamo ņaruttavuõ ņayaŸava×n tšŸimalai yaraiya­ puyatta va­poŸ, ceīkaiviral ciramãtu paŸŸini­ Ÿāņumayil ceīkãrai yāņiyaruëš - te­kāvai yampati ce×ikkavaru me­­ammai ceīkãrai yāņiyaruëš. (1) 168. kārāņu māņamali kåņaliŸ po­mālai kaini­ Ÿi×inta vaõmaņik - kaņņava×tal kaõņuvan tammaivā ve­Ÿiru karattuvira ­ãņņu nimpat, tārāņu mārpa­iru ku×aiyirukai paŸŸiyat taņamārpu tā×nto ëirumveõ - ņaõņaraëa mālaiyi ­iruntumaŸ Ÿorumālai tāëutain tåcalāņi, vārāņu mirumulai cumantamaņa vārtoņara vaëarumum mulaicu mantu - vā­āņu mutalapala nāņņuī kayalkaņņi vaņakayilai ce­Ÿu potuviŸ, cãrāņu mentaiyoņu pērāņu morupåvai ceīkãrai yāņi yaruëš - te­kāvai yampati ce×ikkavaru me­­ammai ceīkãrai yāņi yaruëš. (2) 169, kaŸŸiõi taņampuyak kāruņaŸ Ÿimilarmã­ kaiyuŸai yaëippa vāīkik - kāvalpuri neytalaī kaõõiya ­aëāvik kaņaŸŸukir paņarnta ma­aiyiŸ, poŸŸika× mulaiccilai cumantiņai nuņaīkavāë poruvutaī ņaņpakaiye­ap - pulā­mã ­uõakkuta Ÿaõantumuka ma­pala puka­Ÿumaki× kuravai ku×aŸic, cuŸŸiyem perumā­ kuņampaitēņ cåņņac cuŸāvilaip paimpoŸ kala­ - cåņņivalai muņiyamuõ maņaŸŸā×ai yampētu curiku×aŸ kuŸamu ņittuc, ciŸŸiņai yaëattiyarkaë koõņāņu morumaīkai ceīkãrai yāņi yaruëš - te­kāvai yampati ce×ikkavaru me­­ammai ceīkãrai yāņiyaruëš. (3) 170. a¤ciyaya ruīkamala mi­Ÿaņa luņaittā yaņarttate­a nāõiyuņalkå - ­ākiya matikko×u na­aikkaõ ņaraŸŸiņu marakkāmpa­ mā­a maõivāy, ve¤ci­a¤ ciŸite×ali ­āŸci­mo×i ka×aŸŸuvaõ viravaravu tuvaëa lšyppa - mi­­iņai taëāņaman tāki­i ye­umpeyaraë venniņai tava×ntumālai, ma¤ci­oëi pāypuya varaikkaņ ņava×ntumaka­ mārpaveõ poņika raittum - vaõkaivā× ka×italai pukuntumaŸu kaccaņai va­a¤cšppa ventai muņimšŸ, ce¤cilam pēliņu maņikkamala nãņņi­avaë ceīkãrai yāņi yaruëš - te­kāvai yampati ce×ikkavaru me­­ammai ceīkãrai yāņi yaruëš. (4) 171. nantāta celvac cilamparaca­ ma­aiyāņņi nakilo×uku pāluõņupu­ - ­akaināŸa vavaëvā yumi×ntun tukirppāvai nayamo×i mo×inteņuttu, vantāval påõņaõi yaõintun taruppāvai valliņaiyi­ melliņaittā­ - va­aiyume­ ciŸucãrai cuŸŸiyu¤ cuņarāņi ma­­uni×a laikkåviyu¤, cantār tiruttātai yaka­mār pu×akkit tava×ntumviëai yāņņayartal pēŸ - Ÿaõkānta ëaīkaika õilattuŸa nimirttuman tāki­ip pu­alalampu¤, centā maraiccaraõ kēņņip pirāņņinã ceīkãrai yāņi yaruëš - te­kāvai yampati ce×ikkavaru me­­ammai ceīkãrai yāņi yaruëš. (5) všŸu. 172. keõņai yiraõņu maruõņoru muëari kiņantu naņantāņak keëiŸoru patunila maka­ai viņātu kiëarntu taëarntāņak koõņa Ÿiraõņoëi rucciyi­ mãtu kuvintu kavintāņak kumuta malarntapo­ muëari piŸante×u kuŸuveõ maõiyāņat tuõņu paņuīkalai matiyiŸ kaņņiya cuņņi yacaintāņac cå×ntiru kānta ëaņippaņi vaõņu cu×a­Ÿu mura­Ÿāņa aõņa ma­aittu muyirtta polaīkoņi yāņuka ceīkãrai atti va­attama ratta riņattava ëāņuka ceīkãrai. (6) 173. pāta cataīkai pulampu cilampu patintu potintāņap pālvaëai yiŸcuņa rākai kuyiŸŸiya palcuņar maõiyāņak kātaëa vuīkaya­ mētu naŸuīkumi× katuviya muttāņak kaka­at tiņaipoli mi­­ali­ mi­­iya ka­aviri cikaiyāņat tātavi× naŸume­ kumutat tamutoņu ta×aikuŸu nakaiyāņat ta×aitaru marakata ni×alviri mš­it taõõe­u moëiyāņa ātava ­oëiye­a ve­­uņ polipava ëāņuka ceīkãrai atti va­attama ratta riņattava ëāņuka ceīkãrai. (7) 174. maruīkaõai yāņaikai venniņ ņutaiyā malaraņi ka­Ÿāmš vāyamu tåra laëitta viraŸpaņu maõõe­a veõõāmš karuīkuyi­ me­kural vimmip porumik kammip pēkāmš kayalã­ mutte­a nuõņuëi muttiru kaņkayal cintāmš curuīku maruīku ŸuvaõņaŸa vuntit tonti tatumpāmš cå×cuņar mš­ip pu×uti poruntat toņņuma õaëaiyāmš aruīkalai mškalai yāka vaõintava ëāņuka ceīkãrai atti va­attama ratta riņattava ëāņuka ceīkãrai. (8) všŸu. 175. kaņalcuva Ÿiņavaņa vuņalvarai poņipaņal kaõņē ņuīkāla­ kaņaviya mutupaka ņaņiyoņi paņaveri kaõkā lumpã×aip paņavara vuņalaņal viņaneņu nilamakaë paõpā ņuīkãtam payiŸuëa vu×ava­ai mu­itara vamarar payantã re­Ÿēla miņaviëa muëariyil vaëarpava­ mutaliya rentā yeīkēvš ye­amu­ar varumacu rarkaëpoņi paņavali ye¤cā ni­Ÿērvšl tiņamoņu toņumoru matalaiyai yutavi­aë ceīkē ceīkãrai ci­amuņai matakari va­amvaru morumayil ceīkē ceīkãrai. (9) všŸu. 176. nekkuru kikkaci vuŸŸavar kaņņa­i ni­Ÿā ņuntēkāy neņņuņa lappa­a kattalai niŸkuni lantā ×umpāvāy maikkaru meyppuyal piŸpoli vuŸŸuva rumpå me­kētāy maņņuvi ritte­u ëakkama lattuŸum vaõņš taõņš­š akkara vappaõi mukkaõar pakkala marntã raintāŸē ņattokai peŸŸava Ÿattaiva ëarkkuma õaīkš koīkšŸu¤ ceīkama lattaina kaikkumu kakkuyil ceīkē ceīkãrai cittiya ëittiņu mattiva ­attavaë ceīkē ceīkãrai. (10) ceīkãraipparuvam muŸŸiŸŸu. tālapparuvam 177. cšŸŸu maõikaë cala¤calaīkaë citaŸic cilampa ¤imiŸalaŸac centā maraiyi­ veëëimuëai cintit teŸikkac ci­aivāëai nāŸŸu vayaliŸ kutikkavaëai naņuvaņ kayalka ëoëikkanaņu naņuīkik kamaņa¤ curikkavarā ­āram puraõņu tuņikkamatu v域uī kumutam paņaiccāli ­åņš yaraiyak karuīkaņai¤a ru×umvem pakaņņai yurappamalai yumpar karattai yavarcevikka õšŸŸum pa×a­ac ce×uīkāvai ye­Ÿāy tālē tālšlē ellā vulaku¤ carācaramu m㭟āy tālē tālšlē. (1) 178. arumpu mulaiciŸ Ÿiņainuņaīki yacaiyap paritta kaņaiciyarka ëalarvāy naŸavuī kuyampāëai yariyu naŸavu maruntumaëëar karumpu vaņitta tã¤cāŸu katalip paņappai pukuntuneņuī kamukam paņappai yulaviyiëaī ka­­aŸ paņappait tåraka×ntu curumpumaņukku muëarimaņuc curuīkapperukic calatiyuvart tēyaī kalakka muki­mšyntu coriyum puva­a mi­ippavaŸin tirumpu va­antā× vayaŸkāvai ye­Ÿāy tālē tālšlē ellā vulaku¤ carācaramu m㭟āy tālē tālšlē. (2) 179. nerintu carintu neyttiruõņu nãõņu curuõņu makaranta nimirat timirntu naŸiyapa­i nãri ­a­aintu ku×a­maņavār parintu kuņaiyu maõama¤caņ paņunãr pāyntu ta×aittace×um paņaippaik katalip pacuīkuruttoõ paritik kaņavu ņa­aimuņukki virintu paņukka nilampaņutta me­påt taruntš­ mi¤iŸarunti miņaŸu tiŸantu pāõmi×aŸŸa viraippaī kayantu¤ ca­antuyilā tirintu maŸukum vayaŸkāvai ye­Ÿāy tālē tālšlē ellā vulaku¤ carācaramu m㭟āy tālē tālšlē (3) 180. uņukkum paņaīka vukaëkayalā voŸŸai yā×i vaiyamumin tåru moëirmā ­amumviraiya vēņuī kalamāc calarāci maņukkuī ka­aīkaë paccoëiccai valamā voëikaë cala¤calamā maruvi mitappa vuņaŸkaõõa­ ma­aiyåŸ Ÿeņuppa vuyarntumāl paņukkum pāyal pi­­ēņap payatta­ payatta ­ākavuņaŸ pariya makara¤ cariyavalai pāyntu pārai yaka×ntu peruk keņukkum po­­it taņaīkāvai ye­Ÿāy tālē tālšlē ellā vulaku¤ carācaramu m㭟āy tālē tālšlē. (4) 181. kaīku la­aiya ku×alkāņņuī kalāpat tēkai kaņuppāruī karuīkaõ ma×avš Ÿa­aiyāruī kalavip påca layarava­ai koīku malitš malarmālai koņņun tukaëu¤ citaŸucuõõak kuvaiyu naŸuīkuī kumattåëuī kuõņuk kiņaīkar niraitårttup poīku mataveõ ņikaiyā­aip pu×aikkai maņuttuk kēņņeyi­mãp poliyuī koņikaë ki×ittava×ip puyalvā­ pukuntu po­­ulaka meīku maõakkun tirukkavai ye­Ÿāy tālē tālšlē ellā vulaku¤ carācaramu m㭟āy tālē tālšlē. (5) všŸu. 182. iracata varaiyamar pavaëa vilaīka liņampaņar paiīkoņiyš yimaiyavar maki×voņu puka×u¤ cimayat timayam varumpiņiyš caraõi­ai pavaruņ ņimira¤ citaŸac cāru miëaīkatirš catumaŸai yā­u maëappari tā­a tayaīkuper lāmaõiyš marakata varaiyiëa kiyave×i le­ave×il vāytta ce×u¤cuņarš maturita navaraca mo×ukak ka­iyum vaëatta naŸuīka­iyš taraõi micaippoli tarumak kuyilš tālē tālšlē ta×aiyun tanti va­attamar mayilš tālē tālšlē. (6) 183. aīkam puëakuŸ Ÿurukuva ritaiyat talirum viëakkoëiyš yaŸitaŸ kariya para¤cuņa rāyave ­aiyark korutuõaiyš poīkuī katirmaõi yaõikaë cumantavir puõõiya me­koņiyš poyya rakattu mi­ikku mi­ippuŸu puttamu taccuvaiyš koīkun tiõarviri paintoņai nimpar kulattuŸu centš­š kēka­a kacci­a karamoru vāviru kētaiya rukkaracš taīkuī karuõai malarnte×u kompš tālē tālšlē ta×aiyun tanti va­attamar mayilš tālē tālšlē. (7) všŸu. 184. cayilat taracaŸ koruput tiriyš vā­āë vārtāyš ta×alait tarukaņ paramaŸ Ÿuõaiyš nāyš­ māvā×vš kayalaik kaņuvaik kaõaiyaik kavi­ār mākā vārkārcšr kaņalaip piõaiyaik kaņukik ku×aitēy kāto ņšmētā vuyarpoŸ kumi×iŸ kutiyuŸ Ÿoëikår kēmā ­štš­š yuvamit tiņutaŸ karumaik kuyilš tåyē rāymāyā mayalaŸ Ÿavaruņ paņumeyp poruëš tālē tālšlē mataveŸ pamaŸpoŸ patiyut tamiyš tālē tālšlē. (8) všŸu. 185. tā­ana tampaņu veõkari tā×ā vã×āmš tā­avar maīkaiyar maīkala nãõāë vā×āmš vā­avar naīkaiya raīkaikaë vārmš­ mētāmš vāëvi×i ya¤caci va­Ÿuya råņš pētāmš tš­mali paintuõa raintaru vārvšr kāyāmš tškama ņaīkalu mampaka ­ārpēy māyāmš kā­muëai yo­Ÿaruë paiīkiëi tālē tālšlē kāvai yamarnta karuīkuyil tālē tālšlē. (9) všŸu. 186. iruvark kariyave ­appa­iņattavaë tālē tālšlē vimayat talaiva­u yirttamaņappiņi tālē tālšlē karuõaik kaņalperu kappolikaņkuyil tālē tālšlē kaëakap piņariva rattiyaëittavaë tālē tālšlē porunait tuŸaiyarku lattaiviëakki­aë tālē tālšlē puõarit tuŸaivaru puttamutottavaë tālē tālšlē marumik ke×utuëa vaŸpi­uttitavaë tālē tālšlē mataveŸ pamarum va­attamarpoŸkoņi tālē tālšlē. (10) tālapparuvam muŸŸiŸŸu. cappāõipparuvam. 187. ceyyatš malarmaruvu nãlatti ­eõkāntaë cšrnte­ap pi­kå×aivāyc - ceīkaiyo­ ŸuŸavorukai yirukaņa­ maŸaikkat terinta­a ëe­appotikaiyā, neyyumēr paintu×āyk kēlirukai cšmitta teŸu×ata­ Ÿorukaiyiva - ëirukē­ maŸaittavali na­Ÿuna­ Ÿe­amaki×u mentaiyoņu maki×anaŸavam, peyyunāõ muëarimalar valiyavoru kamalam piŸantakã tattaiyaņaiyum - peŸŸipēŸ ciŸŸiņai nuņaīkak kaņaīkāl piŸaīkalva×u tippo­ma­aiyiŸ, Ÿaiyalār maikkaõ putaikkuīkai cšrttammai cappāõi koņņiyaruëš - taõõāva lērpuka×um veõõāvalåraraci cappāõi koņņiyaruëš.(1) 188. kantamali neņņita ×avi×kkumveõ ņāmaraik kavi­mayili muvaripaņiyuī - kāëamš katti­ā kattumē katteõa kaņaŸkaņ ca­ittakuyilum, vantiru maruīkuni­ Ÿaimpā­ muņittunaŸu mālaiceru kikku­inutala - maõanaran tantåri yaīkoõņu tãņņimatar mā×aiyuõ kaņkumaiyiņ, ņantara maņantaiyar paõintupuņai cå×amaõi yaõipala vaõintuneņuvā - ­aëaviya maõakkā vaõattirut tatta×a­mu ­āvaraik karaiya­e­umu­, Ÿantaitara ventaiyār toņņakai muki×ttammai cappāõi koņņiyaruëš - taõõāva lērpuka×um veõõāva låraraci cappāõi koņņiyaruëš. (2) 189. kalaimaõak kuīkoņik korupãņa mā­anāk kaņavuëoru vātamarnta - kamalapã ņamumakila makaëiņai potintapåī kalaivayi Ÿuëaintuyirtta, cilaimaõak ku¤ciŸu nutalci­a karappå¤ ce×uīkapā ņantiŸakkun - tiŸavukē laicceī karuīkaraëa varave­ac ce­Ÿoëi kavarntapaņaiyā, ­alaimaõakku tirup pāŸkaņalum všŸkaõayi rāõiyi­ pantiëaikku - maõõalait tāīkuciŸu kaõõanāŸ kēņņuveë ëaruvic cilampuni­Ÿā, ņalaimaõakkumpaņi vaõaīkuvērk karuëkaikoņu cappāõi koņņiyaruëš - taõõāva lērpuka×um veõõāva låraraci cappāõi koņņiyaruëš. (3) 190. arumaŸaik ki×ava­muta laivaruk kunto×ilka ëainteõõa laëavaiceyya - vaiviral paņaittakai yāŸcuņņi ­ēņavark katto×il kāņņukaiyāŸ, parumulai maruppuŸa vaëaikkuŸi paņattukirp paņņakē ņãramuņiyem - parama­ait ta×uvukai yālvaëa raŸaīkaõmup pattiraõ ņumpurikaiyāŸ, kurumaõi kuyiŸŸiya viruīkaīka õakkaiyāŸ koņiyš­ai ya¤cale­Ÿa - kēlakkai yā­maņap poytaŸpi õākkaëoņu kuëirpa­i varaiccēlaitaõ, ņarunaŸavu koņņumalar koyyuīkai yālammai cappāõi koņņiyaruëš - taõõāva lērpuka×um veõõāva låraraci cappāõi koņņiyaruëš. (4) 191. pākamuŸa vammaini­ai vaittavem mā­karap pālvaitta mā­maruõņa - pārvaikoõ ņatukolaic cilaivšņu kåņum paruppatan tēŸumāņu, mškamuŸa ×uīku×aŸ ciŸukuŸavar ciŸumivāy mikkamē kappulavulām - všŸku×avi ye­umaruka ­arukuŸaiva taŸka­Ÿu viravinaī kaippaņņatā, lškavari te­ani­ait ta­Ÿu­ā le­avoëi riõaikkaõe×u karuõaiveëëa - meīkum parantap paraŸkumã tiņņaņiya riruvi­aiyai vāriyēņak, kēka­aka mati­muëait tāle­ap polikaiyāŸ koņņiyaruë cappāõiyš - koņiviravu kaņimatiŸ kāvaiyima yappāvai koņņiyaruë cappāõiyš. (5) 192. veëëa­a me­attami×k kåņalvā× kaitava­ vi×uppeŸavutit tetirtta - všëait ta×aŸkaõāŸ ceŸŸavem mā­aëavil všņiraõ ņe­avaraccey, teëëalil kalānilā mšlākki malayaveŸ pãntati ­arumpume­kāŸ - kiŸaiyākki vempā riņa¤cå×u me­­anaŸa vi×inimpa mālaiyãntu, kaëëavi ×ilampakat taiyalā rāyaī kalantupuņai cå×amuņiyiŸ - kavi­muņi tarittari yaõaikkaõvait tirukayal kaëikkanēk kāvorukayal, koëëe­a virumpik koņuttakai civappuŸak koņņiyaruë cappāõiyš - koņiviravu kaņimatiŸ kāvaiyima yappāvai koņņiyaruë cappāõiyš. (6) všŸu 193. aravap paripura mškalai pampi yalampip pataŸamš ampē rukamoņu vempē riņukara maõivaëai citaŸāmš yiraviŸ polimati vakiriŸ cuņņi yirintatu piŸa×āmš yiyalpa­ Ÿiyumiru karamalar cšntaņa lšŸik ka­Ÿāmš paravaik kaņalcula vulaki­i lalakil pavakkaņal vã×ntu×alum paya­il lāve­ai va×iva×i yaņimai paņaitta pirā­maki×uī kuravak ku×avi tuyi­Ÿa karaīkēņu koņņuka cappāõi kompu paņaitta cilampu va­attavaë koņņuka cappāõi. (7) 194. eīkaë pirā­aņi vaitta karutta riņarkkaņal vã×āmš yeŸitirai paņumoru kuņi¤aiyi­ maŸaimaņa letirala tšŸāmš veīka­a Ÿaīku maņattuŸu tåmam virittu mu×aīkāmš meccu kulacciŸai naņņa nu­aikka×u vãõāp pēkāmš aīka malampu cilampu kalantamel laņiyala tākāmš aravoli malicira puramvaru ku×avik karuõ¤ā ­aīkalavāk koīkai curanti×i pālamu tåņņi­aë koņņuka cappāõi kompu paņaitta cilampu va­attavaë koņņuka cappāõi. (8) všŸu. 195. mumalakkaruëaŸa voruvi­ar ma­a­e­u maŸpuna Ÿaccāru muëaric catataëa viëamala ruëiviëa rippaõ mi×aŸŸē­atap pamarakkulamuņi yaņipaņi taramatu mikka perukkåŸum patipac caņaiyuņai maraimaņal puraiyaņi vaippa vaņuppāra mamarpoŸ kiriye­a vaëariëa mulaikaëpa ritte×u poŸpāvai yamalac cuņariņa maruviya vorukoņi puttamu tappåvai kamalak kuyilpuõar kuyilvara varukuyil koņņuka cappāõi karaņak kaņamumi× kaņakari va­amayil koņņuka cappāõi. (9) všŸu. 196. malaiye­avaëariru pārappåõmulai va­itaiyarkuņaipa­i nãrkaņņāmarai malimaņunaņuvirai vēņippāyami kuttaperukkāki varivaëaivayiŸuëai vākikkā­maõi nilavoëiyalaki­i lāvoppākali­ malartarukayirava våŸaŸŸšŸa­ma õattapaõaikkēņit talaimaņaiyakaņuvi rāvikkãŸimuõ maņaloņuculaviya tā×aittårmuŸi taraveŸiyalaiyoņu všëkaiccāpava ­attaina­aittšŸat ta­iyuruëiratana ņāvaŸcārpila ­e×uparipaciyamey kãŸittēkaika ņa×aiyaviõaëaviya tālakkā­aima ņittumuŸukkālai alaiyeŸipiracami ņāviŸpāypo×u tiriciŸutuëipira vākakkāviri yalaipaņavo×ukiya vētaikkšyuõa ņukkameņuttēņi yarukorukuëa­iëa mšticcå­muki ­iraivi×averuvuva rā­eņņšņali ×ayalvarkaitalikaë cāyappācuni ŸattamaņaŸpåkak kulaimiņaŸoņipaņa vā­iŸpēyate­ mutirpala­utirtara mētittāvoņu kutikoëumvaëamali yā­aikkāmayil koņņukacappāõi kuraika×alaņipaņi vā×viŸkåņiya ma­a­uņaiyave­muņi mãtiŸcåņiya ku­imativaticaņai yārukkērtuõai koņņukacappāõi. (10) cappāõipparuvam muŸŸiŸŸu. muttapparuvam. 197. kotikkuī kavaicceī ko×unta×aŸkaņ kuëikku me×ukotturukiyaŸak - ku×aintu kacintu kara¤ciramšŸ kuvittuk ko×unāt ta×umpšŸat, tutikku maņiyā ruëakkēyiŸ Ÿåõņāviëakkš mey¤¤ā­ac - cuņarš yamalac cuņarkkoruvāt tuõaiyš yiõaiyi­ maõiyšya, titikku morukā cipaŸkumvaru¤ ciŸuvar maõintu karaīkåppu¤ - cilanti paõinta nakarilvaëar ce×umpåīkompš cirapuraccan, tatikku mulaippā­ mu­­aëitta tāyš muttan tarukavš - cayilat taraca­ Ÿavattilava tarittāy muttan tarukavš. (1) 198. ka­­š ruëëaī karainturukak karaivit torupain taruvaŸainta karuntā taõi ye­akkacivu kāõak kaņaiyš­ Ÿa­aippuranta po­­š paëakaŸ Ÿoëikālum pollā maõiyš mey¤¤ā­ap poruëš yaruëeõ õāīkaŸamum påtta koņiyš poŸkompš mi­­š ma×alaip pacuīkiëiyš veëëē timamš karuīkuyilš všmpar kuņikkēr ceīkarumpš veëëai nāva laņimuëaitta ta­­š rilikkut tuõaivarume­ Ÿāye muttan tarukavš cayilat taraca­ Ÿavattilava tarittāy muttan tarukavš. (2) 199. poīkuī karuõaip putuveëëap puõariye×untu tiraiyeŸintu poŸipē neŸiyi luëa¤celittāp pu­ita vaņiyar ku×āmaņukka veīkum parantu perukkšŸa ne­aiyāë vāta våraņika ëiyaŸcen tami×i­ ­amutaruntu meīkē­ cevikaë kuëirtåīkak koīkun tiõarkoë poīkarva­ak kuyi­āõ porunta matarnēkkaī koëëā vata­aī kēņņinaŸuī kutalai tatumpap pšcunaŸāt taīkuī kumuta malarvāyāŸ Ÿāyš muttan tarukavš tā­ap poruppu va­anta×aiyat ta×aintāy muttan tarukavš. (3) 200. pētār ni­atu po­­aņiyiŸ puramå­ Ÿeritta vemmiŸaiva­ pulavi tã­ppā­ vaõaīkamuņip poliyuī kuņilat tukirkkoņiyuī kātār vaëaiyuī kamaņamumšŸ kāõap parantu perukkeņutta kaīkaip puõari nāŸumatik kalaiyaic ciŸitu kaõõuŸŸu mãtār nāõuŸ ŸavaõciŸitu me­Ÿāņ kamala¤ curuīkamaki× všrik kumuta malarkaņuppa veëëi muŸuval ciŸitarumpun tātār taëava¤ ceŸivāyāŸ Ÿāyš muttan taņukavš tā­ap poruppu va­anta×aiyat ta×aintāy muttan tarukavš. (4) 201. vaõõaī kariya mukiluyirtta maõimut tammš nãyuyirtta maõimu­ Ÿaëaintu piõikkavuru māŸip pē­ muttamalai naõõam puvari muëaittamati naëirmut toëirmut tami×kkuriya nālvark kacaikku maintalaiyu­ ­āta­aņika ņšyttamuttam veõõan tumi×veõ muttuneņu všyi­ muttu ni­mu ­eccil viravi yiruppa tavaiyārkku všõņu maņiyšm virumpiņani­ Ÿaõõaī kumuta malarvāyāŸ Ÿāyš muttan tarukavš tā­ap poruppu va­anta×aiyat ta×aintāy muttan tarukavš. (5) všŸu 202. kaiyaņi puņaitte×u maruppup poruppuk kaëiŸŸaiik ki×ittu neņiya- ka­­aliŸ kayaliŸ ka­a­Ÿunuta ­āŸuceī kaņņa×alai yiņņumiņaivāyp, paiyaņiyi ­u­ivāl poruntiņa muŸukkivem pāmpaip piõittumaņalvāy- pariyaveŸu ×ikkuŸuī cēņņi­ai muŸittum payakkuruki ­iŸakoņuīkār, maiyaņi paņaccaņaik kāņņi­iņai pēņņuni­ maõavāëa ­e­­umukkaõ- vā­ava­iv vaõõamveõ ņaraëaīka ëukkovvor mācuŸac ceytava­āl, meyyaņiyar nacaiyāki všõņuva­a varuëuvaini­ vã×ivāy muttamaruëš- veõõāva laņivaëar karumpi­ai virumpukoņi vã×ivāy muttamaruëš. (6) 203. kaņiyavi× nu­aikkaõņa kappaciya neņņilaik kaõņalam pētu maturak- kaëiŸu pu­­aimala ruīkuŸavai yantāli kaņņuī kaëacciŸumiyar, muņimicai cumantuvilai kåŸiņa viņaikkiņai muŸaīku×aiya vārivāri- murukuviri ku×alaruõa vallimulai pullume×i­ moympa­ati yaraca­ma­aiyil, veņipaņu varāŸpaņa vuņaŸŸiruka ni­Ÿalaiyil vãcuvalai yutaiyamatiyam- viravavamu taëavalāŸ Ÿš­cā Ÿe­accoliyam mã­cāŸu parukuīkaru¤, ceņiyuņala riŸai yaruëu muttamaru ëammaiyoru cempavaëa muttamaruëš- cempunā yakariņam virumpunā yakini­atu cempavaëa mutta maruëš. (7) 204. tuņikoõņa koņiyiņai tuvaõņukuņi vāīkac curumparpaõ mi×aŸŸuīkaru¤ curuëēti yimayamā tšvikac ciņņuc cumantamulai mantirattiŸ kaņikoõņa veõņaraëa nilavoëi nilāve­ak kālumoëi kiraõa me­­ak karutic cakēram pukuntatu kaņuppavoõ kavi­āci mētiyaëëum paņikoõņa tivalaiye­a mutto­Ÿu tåīkumap paiīkumi×t tuõņa moëirca­ pakame­a ni­aintuvi×i vaõņukaņai piŸa×ap pacuīkutalai vāymaņuttuk kuņikoõņa pālaruvi yuõņaciŸu peõpiëëai kovvaivāy muttamaruëš kompuvarai pampuva­a vampikai virumpini­ kovvaivāy muttamaruëš. (8) všŸu 205. veppava ­aŸci­am vaitta tarakkaiyu rittava taņpu­aiyā viņpara vappaņi maņcuvai peŸŸaka õaippuŸa ­iņņe×ilār tappi­ma tikkalai nekkuvi tirttamu ttaiyu kuttiņavē tappu­al veņkam ruttaiye ņuttayil kaņcevi yaippiõiyāt tuppuŸa× poŸcaņai yaiccumai kaņņiyi Ÿukkimu ņittoëikā Ÿuttiya rakkayi Ÿiņņuva ëaittoru poŸkiri yaiccumavā muppura muŸŸeŸu muttari ņattavaë muttama ëittaruëš muttiya ëittiņu mattiva ­attavaë muttama ëittaruëš. (9) všŸu. 206. cirapuraccan tatita×aikka mulaikoņutta talaivimuttan tarukavš tirumakaņkuī kalaimakaņku me×ilciŸakku miŸaivimuttan tarukavš taraõimuŸŸun ta­ita×aikka na­ipurakku mamalaimuttan tarukavš caņaimuņittum piyaiviruppa muņa­uyirtta vimalaimuttan tarukavš marakatappo­ cimayaveŸpu nikarta×aikkum vaņivimuttan tarukavš ma×aimukiŸkaõ ņe×upacutta maņamayiŸku nikaraõ muttan tarukavš urakapoŸkaī kaõariņattu maruvucatti kavurimuttan tarukavš uralaņikku¤ carava­attu me­atuëattu muŸaivaë muttantarukavš. (10) muttap paruvam muŸŸiŸŸu. vārā­aipparuvam. 207. cempoŸ piŸaīkalai vala¤cå×u mamutaveõ ņiīkaëcen tãkkaruīkaņ ceviya¤ci yāmpalpuk koëikālva te­ani­vāyt teõõilā muŸuvalpåppak kampak kaëiŸŸuriyar kaņcuņari laīkiyaik kaittalaiyirutti matiyaik kaīkaimuņi vaittalpēl vaiyāmai kaõņuceī katirni­atu cevipukuntēr kumpatta ­a¤caņai yiņaikkaran tārni­atu ko×unare­a mo×italšyppak ku×aittē ņilaīkamaõi mškalai cilampak ku×aintiëaī koņitaëāņa ampoŸ cilampalaŸi muralavura laņiva­at tamariëam piņivarukavš akilāõņa mu×uvatu muyirttume×i­ mutiramuti rātapåī koņivarukavš. (1) 208. ve¤ci­a muŸuttip pataīka­oõ kiraõavāë vãcit tuõikka vãntu vãnte×u mirākkula mikaŸkaëit tiņupākkav viricuņark kuŸavupåõņa ka¤camalar mu­paõipu muŸaiyiņuta lšyppavavir ka­akalē kattarivaimār ka×alpeyark kuntoŸu maëikakula mu×akkutaī kāraëaka pāramētak ku¤cara vataņparamar kēņãra muņikaõņu koëvā­ virumpiyatalāŸ kēlanaņai payilvatuī kaŸpā­ virumpiye×il kårme­ ciŸaippavaëavāy a¤cani­ ­aņitoņarum vaõõamura laņiva­at tamariëam piņivarukavš akalāõņa mu×uvatu muyirttume×i­ mutiramuti rātapåī koņivarukavš. (2) 209. eõõariya ce¤caņai muņaīkaŸ kalānilavo ņeŸu×iveõ nēņiõaippa ve×umveëëi mu×umati ye­akkoņiya neņņarā veņņik ka×uttainãņņi vaõõamiku ni­cāyal kaõņuëa naņuīkimarai malarē­ Ÿalaippukuīkāl vāli­aņi yuõņaciŸ Ÿiņaiyuņait taõõumaiviõ maõceviņu paņaviraņņat taõõamuta matimā­ veruõņiņa maruõņukait ta­imā­e×untu tuëëat ta×aiyaŸu keņuttu nã vāve­umu ­i­vi×i ta­aikkaõ ņeņuīka ve­aiyāë aõõaliņa moruviyap payarumura laņiva­at tamariëam piņivarukavš akilāõņa mu×uvatumuyirttume×i­ mutiramuti rātapåī koņivarukavš. (3) 210. kaņiyaviëa ¤āyiŸu kaņuppavavir maõiyaõik kaŸŸaiyoëi cuŸŸavaŸŸāk - caņkaņal piŸantakaru õaippuõari nãttame×u kaņa­maņai tiŸantatšyppak, koņiya­a maruīkularu kittuvaõ ņeyttuna­i kuņivāīki yšīkavãīkuī - koīkaikaë cumantamaņa vārta­i varāruyirk ko×unarviņ ņe­patālveõ, poņiviravu cempuya malaikkaņ kolaitto×iŸ poīkuveī kāripilkum - pu×aivā ëeyiŸŸaravu påõņamuk kaņņiri purāntakak ko×unartuõaikoõ, ņaņiyarmiņi tãravaru mamutamura laņiva­at tamariëam piņivarukavš - akilāõņa mu×uvatu muyirttume×i­ mutiramuti rātapåī koņivarukavš. (4) 211. kaņakku¤ca raīkaņavu moliyumiëai yērnaņavu kava­avām pariyamalaiyuī - kariyaviruë cariyac civantutaya me×ume×u kaņumparik kavariyšpē, ­aņakkun taņantš ruruņņarava muīkaņi nalaīke×u miyattamāmu - naëirmut talaikkaņalu miņaluņaik karuma¤cu nāõat taņikkumvšlai, vaņakkuī kumakkoīkai mātare×i lā­aŸu malarppaka×i yā­aive­Ÿa - maintarē ņåņic ci­antoëir maõippaõikaõ maŸukeŸiya ve×umētaiyš, yaņakkun tiruppoņi vaëaīkoëura laņiva­at tamariëam piņivarukavš - yakilāõņa mu×uvatu muyirttume×i­ mutiramuti rāta påīkoņi varukavš. (5) všŸu. 212. po­­aip puõaru maka­mārpap puyalum puyaŸēy kaņalulakam påtta curuti nāttava­um pēŸŸi pēŸŸi ye­attēŸŸi mi­­aipporuvu nucuppociya vilaīkaŸ poruvu mulaicumanta mi­­ār māyak kaņalvã×ntu veŸumpoy yuņalai všņņuvanta e­­ait ta­atu vacamākki yiŸappup piŸappe­ kaņalvã×ā teņuttut taņuttāņ koõņavaõņa riraikku mita×i yilampakattēr ma­­ait ta­atu vacamākku mayilš varuka varukavš matamā taīka va­attumaņa mā­š varuka varukavš. (6) 213. paruttā ramuīkuī kumuccšŸum pampa viõaīkic cuõaīkarumpap paõaittut taņittup puņaittamulaip pāra¤ cumanta koņiyacaiyat taruttā ×ulaku mutalā­a cakula vulaku¤ carācaramu¤ caŸŸš yacaiya vacaivillā­ Ÿā­u macaiyac curarkkamuta maruttā viņamuõ ņuvantavanta vaiya­ karantoņ ņiņaccilaimš lalaripuraiyu¤ cilampavira valarnta vaņipē­ muņikkšŸu maruttā maraime­ malarpeyarttu mayilš varuka varukavš matamā taīka va­attumaņa mā­š varuka varukavš. (7) 214. všlai yalampak karu¤curumpar viëari yalampi muëariviņņu me­påī kumuta vãyalampa viriya¤ ciŸakark kuruki­aīkaë kālai yalampap polikatirmšŸ kaņalpēy vi×aveë ëiyanilavuk kaŸŸai parappu matiyaimuka kamalaī kāņņi vāņņiyapå¤ cēlai yalampum paiīkiëiyš cukamāri­pap peruīkaņalš cāllaŸ kariya maŸaiporuëš tuëikkum pirat tuëapanaŸu mālai yalampuī kuyiŸkiëaiya mayilš varuka varukavš matamā taīka va­attumaņa mā­š varuka varukavš(8) 215. o­Ÿun timirak karuëaŸave­ ­uëëat toëiru moëiviëakkš yurukip perukuī kaõõãre­ ­utati ya×untip pataipataittuk ka­Ÿumaņiyā ruëatti­paī ka­iyak ka­iyu mey¤¤ā­ak ka­iyš na­iyā navaracamuī kalantu kāņņu¤ ce×untš­š e­Ÿu puraiyu maõippoŸaikoõ ņe×umpåī kompš yuraitteņukku mi­pap perukkš murukkavirmel lita×ppåī kuyilš yimaikkumampo­ ma­Ÿu õaņa­at ta­aiyāņņu mayilš varuka varukavš matamā taīka va­attumaņa mā­š varuka varukavš.(9) 216. po­­š varuka måvulakum påttāy varuka nāyš­aip purantāy varuka va×utiyarkē­ putalvã varuka mukiŸkiëaiya mi­­š varuka mey¤¤ā­a viëakkš varuka maŸainā­ki­ virivš varuka pšri­pa viëaivš varuka mikuīkaruõai ya­­š varuka vakanekuvārk kaõiyš varuka valarmaņavārk karacš varuka vuraipparu¤cã rammš varuka va×aŸkarattu ma­­š ruņalam pakirntaviëa mayilšvaruka varukavš matamā taīka va­attumaņa mā­š varuka varukavš.(10) vārā­aipparuvam muŸŸiŸŸu. ampulipparuvam. 217. pu­­aivã yārtaru neņuīkēņņu mētip poruīkaņa lutitta lā­um pu­ciŸu maticciŸu vitikkuŸavu påõņupi­ pētap pakaittalā­um pi­­aivā× centā maraikkēyil cāyavoëi peŸumukaī kāņņalā­um peņpi­ima mātiran tava×avara lā­umvem pšykkåt kuvantaperumā­ mi­­aiyšy ce¤caņai muņippoīku kaīkaimakaë veruvara vu×akkalā­um všmparkaë kulampuka×a varutalā ­uīkulavi viëaiyāņa ni­­aiyeīkaë a­­aivā ve­Ÿa­a ņa­akkop peëakkaruti yampulã yāņavāvš ampuva­a mummaitaru campuva­a vammaiyuņa ­ampulã yāņavāvš. 218. tumpiyuri pērttava ruņaŸpāti koëëalāŸ Ÿuëëumã ­utarittut tē­Ÿalā lattiri tavattiŸ piŸattalāŸ Ÿukaņãr kuõampolitalāl vempivaru ceīkatir karantiņap påõoëi virittalāŸ kumuŸucaīka mškat tuņa­Ÿē­Ÿi varutalāŸ kumutavāyviriyaveõ õakaikāņņalāŸ pampiya curarkkamu taëittalāl veëëip paråumut tuyirttalā­ål pakaraŸi¤a ­e­cš yaëittalāŸ Ÿaõõaëi payattalāŸ kalainilāvem, mampikai ni­akkunika rākā tirāëkulavi yampulã yāņavāvš yampuva­a mummaitaru campuva­a vammaiyuņa ­ampulã yāņavāvš. (2) 219. ilaivanta kamalan tiraņņalal lātutirai yeŸŸu kamalantiraņņā ye×ilāmpal påttuvaru vāya­Ÿi yorumarup pšrāmpal påttuvārāy, kolaivanta nākatti ­ukkamuta mallātu kuëirnāka vamutamākāy kompa­aiya rukkācai tarala­Ÿi yeõmaruī kuņikoëëu mācaitārāy, kalaivanta niŸaimati le­appolivai yaņiyaraik kākkuniŸai matiyumuëatē kayirava nakaikkavaru karuëoëi ni­akkumik kāëivaëaÉ taŸiyāykolē, alaivanta naīkaito×u malaivanta maīkaiyuņa ­ampulã yāņavāvš ampuva­a mummaitaru campuva­a vammaiyuņa ­ampulã yāņavāvš.(3) 220. mattamata vā­aimulai maõamātar vāypšcu vacaika빟 Ÿuttirintāy mālecci laiccuŸŸu mu­iyecci Ÿē­Ÿiyoru mācuõat teccilā­āy, tattama tuëappaņi cakampšca vācā­ Ÿa­akkum pi×aittuni­Ÿāy taõkalai nilāve­ap palarveŸuk kakkatircel camayan terintuvaruvā, yitta­ai kaëaīkani­ pāŸpotital kaõņumē ršcilā raikkåviyāī keīkaë peru māņņini­ai vāve­ak kåviņa liyaŸŸumā tavame­mu­em, attarkayi lācaramu tãcarmaõa vāņņiyuņa ­ampulã yāņavāvš ampuva­a mummaitaru campuva­a vammaiyuņa ­ampulã yāņavāvš. (4) 221. nãršŸŸa teõkaņa luyirttapari vāŸcorika õãre­­a vāramiŸaiyā neņņuņal viņappaņa varākkatuvu mšye­a ni­aintuvāy viņņalaŸavu¤, cãršŸŸa veõcampu vi­kompar vaittatãn tš­iŸā le­Ÿuņa­akarc ciŸupiņik kutavap peruīkaëiŸu paŸŸavun tšvarkaë pi×inteŸiyavuī kāršŸŸa kaka­at tutittirāk katire­ak kalaivalēr pukalvatuõmai kāņņuvā ­āņkunāņ ņšynto×iyu ni­­aiyuī karuõaiyi­ varakkåvi­āë, āršŸŸa kuņilap pirā­maki× pirāņņiyuņa ­ampulã yāņavāvš ampuva­a mummaitaru campuva­a vammaiyuņa ­ampulã yāņavāvš. (5) 222. cumaiyāka mācuõa muņittåīku kuvalaya¤ cå×teõ kaņaŸpukutiyšŸ Ÿēkaiyiva ë㭟avoru ku×alikatir všŸpaņai cuvaŸŸume­ Ÿuëamveruvuvāy, kamaiyār tavappotiyi­ mu­ivaruva ­e­avuī kalaīkuvāy viõpukutiyšŸ karuõā layaŸkuni×a lãyumveõ õāvali­ kavaņuri¤ cattšykuvā, yimaiyāta mukkaõap para­ēkki ­u¤caņai yi­umpoliti yšlimaikku mivaëkaraī kālpaņa varuntuvai yivaõcšrvai ye­­i­iŸ koppuyārniŸ, kamaiyāta nala­e­Ÿu mi­Ÿutu­ Ÿētiyuņa ­ampulã yāņavāvš ampuva­a mummaitaru campuva­a vammaiyuņa ­ampulã yāņavāvš. (6) 223. påvšŸu nā­mukap puttš ņilēttamai puõarntamā pātakamumveõ pētaka naņāttic cilampukaë pulampaviŸai pēkkuīka õākkaiyaŸkuī, kāvšŸu ma×aimukil kaņukume×il vaõõa­e­ kaõõa­uk kuīkoëpirama - kattiyu makaŸŸiyavo?rittalat ti­perumai karutilāy pēlumērš×, māvšŸu tšrkkatir tiŸakkani­ ­orutaīkai vā×ma­ai yaņaikkunãyim - mā¤ā­a påmiyiņai varutiyš ­i­Ÿšyvu māŸalēr perita­Ÿukāõ, āvšŸu koņiyuëārk kācaiyšŸ Ÿuīkoņiyē ņampulã yāņavāvš - ampuva­a mummaitaru campuva­a vammaiyuņa ­ampulã yāņavāvš. (7) 224. ma­aiyār neņuīkoņika ëālakal vicumpupaņu mācoruvu mittala­i­meym - mācoruva larita­Ÿor ku×aviyāŸ kaņalviņņa māli­i tuŸaīkac ceyu¤, ci­aiyār naŸumpu­­ai nã×alviri ni­peyart tãmpu­a lirāmu×utumviõ - ņeruvā Ÿalaintukaõ ņuyilāta ni­kuŸaiva tãrppatari ta­Ÿutaraõi, ta­aiyā yiraīkatirko ëe­avaëit taruõmårtti tappuni­ katirkaõiŸaiyat - taruvatari ta­Ÿivai yuõarntimaya makaëāyor caīkamuki Ÿaīkaiyāye­, a­aiyāy nu­aiccåli ma­aiyāyp polintavaëo ņampulã yāņavāvš - ampuva­a mummaitaru campuva­a vammaiyuņai ­ampulã raņavāvš. (8) 225. cšlaiyalai yeŸŸuneņu všlaiyula kattarve¤ cikaiya­aŸ koppuëikku¤ - ceīkaņ kaņaittiŸaŸ ciīkap peyarcce×un tiīkaņ ciŸakkumorunāņ, kālaimuta lākamaŸu kālaiyaëa vuīkaŸaik kāloru maruppumukkaņ - kaņavāra õappåcai yayarātu kaõõuŸak kaņavata­ Ÿe­Ÿika×vatum, všlaiyaņum vi×imātar muŸaiyiņum pētuciŸu vititanta kayarēkamum - viņņoruvu ¤ā­Ÿi­ Ÿaņuttatu kayakkāvum veŸumaiyš ­uëëamunta­, ālaiya me­akkuņi pukuntaperu māņņiyuņa ­ampulã yāņavāvš - ampuva­a mummaitaru campuva­a vammaiyuņai ­ampulã yāņavāvš. (9) 226. vāve­Ÿu kåvumu­am vantilai ye­acci­am varuīkole­Ÿa¤ci va¤ci - vāõmaõini ­akaināõi yēcaņai ta­akkovā mācuõa me­akkarutiyē, tāve­ Ÿulāyate­a vaõimaõip paõiyoëi ta×aippatu terinta¤ciyē - caŸŸirun ta­a­e­a vilakki­a mu­intiņiŸ taņaiceyvā revarata­Ÿic, cēve­Ÿa pu­­akaiyar pi­­aka varāvo­Ÿu tåõņi­um pētumētun - tuõaiyaņi maŸanta­aiko li­iyeīkaõ mšŸpa×i colakkaru tiņšlayilamaņ, kāve­Ÿu koõņa­mu­ varappi­varu påīkompo ņampulãyāņavš - ampuva­a mummaitaru campuva­a vammaiyuņai ­ampulã yāņavāvš. (10) ampulipparuvam muŸŸiŸŸu. ammā­aip paruvam. 227. virinaŸai yita×ppoli maraikaņ perukke×u viraikkaņ kuņitte×unta - me­ciŸaip pamaraīkaõ mšŸkaņi ta×ukkāŸu mšvimaŸ Ÿērkamalam vā×, variyiŸait tumpika ņoņarnte­a mukattavirni­ vāëvi×i toņarntiņappo­ - vaëarcaņai muņikkå ­ilāppu­aiyu mempirā­ vaëarira catapporuppum, pariyavura laņiyuņaip po­­ulaku vā×vãra paņņap poruppu nãlap - paimporup pākavoëi pampaveki ­a¤cikip paõpuŸak karuņiraõņēr, ariyoëita­ mšŸpāyva pēlanã laīkuyiŸ Ÿammā­aiyāņiyaruëš - attiva­a vuttama riņattamar pacuttakoņi yammā­ai yāņiyaruëš. (1) 228. paīkaya malarppoliyum veëëimaõi tuëëimãp pāyntatukaņup pavamār paintaruvi laritukoëu me­Ÿunā vaŸka­i paŸitteŸita lšyp pavalaiveõ, caīkalar peru¤calati maīkaiyiņai taīkiyoru taõcuņare×unta toppac - calilan tiraņņiyatu viriyātu teriyat taņakkaimāŸ Ÿuta­ikarppak, koīkalar ce×uīkaŸ parumpā lacaittavoëi kulavupan tāņaluŸa×ak - kåņņaviru ëēņņuta Ÿerintiravi veppaīk koëappaya­i le­aiya¤cale­, aīkaiyi ­eņuttunit tilama­Ÿi maŸŸilā vammā­ai yāņiyaruëš - attiva­a vuttama riņattamar pacuttakoņi yammā­ai yāņiyaruëš. (2) 229. pa­­aka neņumpāyk karu¤cå­ mukiŸkatirp paņalaimār pattumaõiyum - pariyavura laņimuk kaņāttavaëa yā­aiyā­ pativatiyu maõiyum vāīki, ma­­aruņ polipumup pattumuk kēņinapa vāõarmā navaryāre­u ma­anacai - yuņaitte­iŸ koõmi­koõ mi­­e­a va×aīkutal kaņuppava­­ai, ni­­aya­a viõaiyēņu mšlce­Ÿu kã×paņiya neņiyakē ņãrappirā­e¤cak - kala­Ÿaru maõikkuvai tiraņņiyeŸi nãrmaipē­ me­­aņaiyaiveë, a­­amaŸi yatta­i naņakkumayila cekkarmaõi yammā­ai yāņiyaruëš - attiva­a vuttama riņattamar pacuttakoņiy yammā­ai yāņiyaruëš. (3) 230. kampamiņa Ÿuīkaņak kariyuriyai yaīkak kapāye­ak kaõņaveõņēņ - kaõõutal caņāņavic cemmainika rāyi­uī kāŸcivap pā­anãnam, vampalaru māmpaŸ civappiõai ye­appoŸā vāykkumiru kaivariŸku - mā­amāņņāye­ ŸeņutteŸiva pēlavumveë vaëaimaruvu kuõakaņale­uī, kompa­ani ­amma­ai ni­akkaruëam ma­aiye­ak kulavip paņarntapavaëak - koņiyi­ai vilakkiye×u ceīkatir kaņuppavuī ku×aiyi­ai yaņarntumētum, ampa­a karuīkaņ pacuntēkai cempavaëa vammā­ai yāņiyaruëš - attiva­a vuttama riņattamar pacuttakoņi yammā­ai yāņiyaruëš. (4) 231. eīkaëperu mā­aņi muņikkāõpa le­avumpa reņņimuņ ņippaŸantu - mirunila miņantuna­i yeyttavarai yšytta­a re­appala ruraippamuëari, maīkaini­a tamma­aikai paŸŸamuņi yāmaiyāl vāëāviruppamaŸaimi­ - vākkuņaiya ëātaliŸ kaippaņā mu­­amitu vavvi­š ­e­avuraittuc, ceīkaiyi luŸappaŸ Ÿiņātuveī kāmamu¤ ci­amumoru vāvorutava­ - Ÿeëivanta mātavarmu ­āõalpē ­āõiya tiruppeõuņa ­āõkoëëani­, aīkaiyi ­uŸattē ņacaintāņa vaëaiyāņa vammāëai yāņiyaruëš - attiva­a vuttama riņattamar pacuttakoņi yammā­ai yāņiyaruëš. (5) všŸu. 232. kurumpai ya­aiya pomma­mulaik koņinuõ õiņaiyār ko×unaroī kåņikkalavi yayarntuviraik ko×unāõ malarme­ mālaiyoņu mirumpai yarava muyirttacuņa reŸiyu maõimā laiyumveŸuppuŸ ŸeŸiyac citaŸi maŸuki­iņai yimaikku maõiyaik kurãiyi­aīkaë curumpai yakalāmalarttaruviŸ Ÿoņutta ciŸukåņ ņuykkave×u¤ cuņarpēyt tåymā ­atavāvi tu­­u¤ ce×umpā caņaikkamala arumpai malarttum peru¤cēõāņ ņaracā ņukapo­ ­amma­aiyš amutap perumā ­oņuvarumpeõ õamutā ņukapo­ ­amma­aiyš. (6) 233. kaëëa muëarip pēti­mukaī karukip paņutta cemmalka×ãik kavi­ā õaŸava malarmšyntu kaņaivaray kutaņņum pu­iŸŸerumai vaëëa ma­aiya vāykkumuta maņuvai yu×akki neņuīkēņņu vaëarte­ ­arukuŸ ŸuņaŸŸi­avu māŸŸa vuri¤ca vutirpa×amāt tuëëa vuruëo­ Ÿuņaikkavari tuëaīka varuõa­ Ÿalaimētit tuņittu vi×akkå­ kulaicāyttut tēņņuk katali talaicāykkum aëëal vayalcšr peru¤cēõāņ ņaracā ņukapo­ ­amma­aiyš amutap perumā ­oņuvarumpeõ õamutā ņukapo­ ­amma­aiyš. (7) 234. pārap puŸamuņ ka­iyi×inta pacuntš­ cāŸu tiraiyeŸintu paravai puraiyap perukineņum paņappai toŸumpuk kulavamaņa lãrak katalik kulamumiņaŸ Ÿšntuī kulaicceī kāyppaciya viëame­ kamuku mutircuvaineņ ņilaikka­ ­alumvā ­eņņiyappāl vãrak kulicap paņaikkaņavuë veyya ta×alkaņ kaņaikkāņņum viŸa­mā maņaīka lāta­attu viya­maõ ņapattuk kalaīkāram ārap poliyum peru¤cēõāņ ņaracā ņukapo­ ­amma­aiyš amutap perumā ­oņuvarumpeõ õamutā ņukapo­ ­amma­aiyš. (8) 235. vākkum piracac ce×uīko×unāõ malarpey naŸava malarkoyyum vaõmait tarume­ malarttš­vāy vaittuk kuņittuk kumaņņaëikaë kākkun takarak kariyaku×aŸ kaņavuņ cāti makaëirmulai ka×uvi yi×intu neŸcåņņuk ka×a­i pukuntu vaõņaliņņup pēkkum varavu nãkkumalaip pu­aŸceī kamala mukuttatukaņ potiyuī karaittuk kālva×ipēyp puõari nā­ku m孟aiyumš ņākkum po×ilār peru¤cēõāņ ņaracā ņukapo­ ­amma­aiyš amutap perumā ­oņuvarumpeõ õamutā ņukapo­ ­amma­aiyš. (9) 236. puņaikkuī kaëapak kurumpaimulaip polampåī kompa ra­­ami­­ār poliyuī ka­aka veyilparappip puravu maõini­ Ÿeëirma­aimãk kiņaikkuī kaņavuõ maya­mataveõ kirinā ņamaittut teëintamaitta kiëarkoë paëikku vštikaimšŸ ke×uma virunta¤ ca­amvi×ivāņ paņaikku naŸu¤cin turanutaŸkum pampa ve×uti ye×uīkama¤cåŸ - pacu¤cellaëaka mutaŸamaõap palakup paiyumvã×n toruvā­yā, Ÿaņaikkum vaëamaip peru¤cēõāņ ņaracā ņukapo­ ­amma­aiyš - amutapperumā ­oņu varumpeõ õamutā ņukapo­ ­amma­aiyš. (10) ammā­aipparuvam muŸŸiŸŸu. nãrāņaŸparuvam. 237. vštamoru nā­kuneņu nāņņuruvi yunterivil meypparam poruëvaņivamā - viripu­a­ malintuëa ve­acceī kāīkoņu viyappiŸ Ÿiraņņiņāmš, mātava­e­ mu­­avaŸ kāme­­a mårivaëai vārik kuvittiņāmš - ma×aimata mo×ukkukara ņakkaŸai yaņikke­Ÿor vaõkēņu nāņiņāmš, tātavi ×alaīkalara mātarmā­ matanāŸu taõņaraëa mālaicåņņit - tattaī kuyattaina­i yeëëak kurumpaikoņu tā×aivā ­ēīkiniŸkum, pētaka va­aīkuņi pukuntame­ kāmarpiņi po­­inã rāņiyaruëš - porumā­ai vaittakaip perumā­ai maruvumā­ po­­inã rāņiyaruëš. (1) 238. nikaraŸu piŸaīkaŸ piŸantuman tāki­i neņuīkavalai yuŸave×untu - niraimalark ko­Ÿaitā ëuntik kayaŸkoņivi õšcikka vipulainaņavā, makaramula vumkaņali ­u¤ce­Ÿu viëaiyāņi va­acanã laīkumutame­ - malarpåttu ni­pē liruntatu malālammai varavšŸŸu ni­Ÿavata­āŸ, pakarariya ceīkatirp puttšë vala¤cå× pacumpoŸ piŸaīkale­­ap - paravivalam varaveõņikaittalai vi×uīkiviõ pāyntupoli yuīkēpurap, pukarmuka va­aīkuņi pukuntame­ kāmarpiņi po­­inã rāņiyaruëš - porumā­ai vaittakaip perumā­ai maruvumā­ po­­inã rāņiyaruëš. (2) 239. kayalār maõikkuvai ko×ittuc cu×ittuvaru kaīkā natikku ni­atu - kāŸēya vãŸāya tu­mš­i mu×utume­ kaõņēya yā­peŸuvatā­, mayalār malappakai yalappiya talaippoti malaikkuŸu mu­ikkumi­Ÿu - maki×veytu me­alpē liraittut tiraikkaikoņu vamme­a va×aittavata­āl, vayalār malarttaņa ­u×akkip pa×ukkulai marattut takaņņakaņņu - vāëaitāy vā­atic cuŸavoņuŸa vākumvaëa mata×matak karaņakumpap, puyalār va­aīkuņi pukuntame­ kāmarpiņi po­­inã rāņiyaruëš - porumā­ai vaittakaip perumā­ai maruvumā­ po­­inã rāņiyaruëš. (3) 240. muŸaipukum va×akkā Ÿi×ukkātu kēlēccu murukātti yapaya­maki×a - muņiyalaveë ëe­paiyš kottāra miņņavarai muttāramiņņa vata­ā­, maŸaipuku maõittālar mukkuŸum paŸŸavar maruntuõa vaŸātavāyar - vā×ttuvatu ma­Ÿini­ ­orukaëi Ÿuëattuëëum va×iyo×uki niŸpatāŸcen ... naŸaipuku malaīkalacai tiõņēëar mantara nakumparåu mārpamuruvu - nakiŸkoņiyar māņat tukiŸkoņikaë pēyvā ­atippu­alai nakkumorukaip, poŸaipukum va­aīkuņi pukuntame­ kāmarpiņi po­­inã rāņiyaruëš - porumā­ai vaittakaip perumā­ai maruvumā­ po­­inã rāņiyaruëš. (4) 241. ma×aimā naŸuīku×aŸ kaņavuõmaņa vārpuņai vaëaintucå ×apperuntā - maraimala riruntanaŸu viraimala ralaīkaliru mātarni­ pātamšttak, ku×aimā naŸuīkalavai kācaŸaic cānti­oņu kuīkuma maëāyatēyaī - kuõakaņal kalantati ­e×umparuti cšppame­ komparpē liņainuņaīkat, ta×aimā vuŸuīka­i naŸuīka­i yukuttatš¤ cāŸupāy nāŸuneņuvā­ - Ÿaņavip pacumpuravi kaņalic celuīkatirc cāmarai ye­appaņuīkaip, pu×aimā va­aīkuņi pukuntame­ kāmarpiņi po­­inã rāņiyaruëš - porumā­ai vaittakaip perumā­ai maruvumā­ po­­inã rāņiyaruëš. (5) všŸu. 242. paņaivi×i kaõņu maruõņu veruõņu patuīkik kayalo×iyap paõiyaõi kaõņaī kaõņa kama¤cåŸ paõila mura­Ÿo×iyak kuņaitoŸu morupiņi yiņaiyu milaīku ku×aikkā tumpārāk koëëaik koņikaõme­ vaëëaik koņiyoņu kåņi vaõaīkalkoëak kaņaivi×i viņaiyavar caņaiyivar mātaik kātum pētuŸutal kāņņat tuppa­a vēņņam viëarppak karuõaik koņini­Ÿārt toņaiyalar ce­­ic ce­­ip po­­it tuŸainã rāņukavš tumpi va­attuŸai yampikai po­­it tuŸainã rāņukavš. (6) 243. tåvi ya­ampala cå×tara ni­Ÿavor tēkai mayilpē­Ÿu¤ cuņaru muņukka õaņukka õaņuttavor tåmati yampē­Ÿuī kāvi neņuīka õaņuõku maruīkuŸ kaņavuņ cātiyi­vā× kavi­maņa vārpuņai cå×a malarntoëir karuõaik koņini­Ÿšr mšviya tuīkak koīkaikaë kaõņu mikumpuŸ putamuņaiyā viriyac curiku×al cariyap piriya mikuīkalai vallērcen nāviri pāviri påviri kāviri na­­ã rāņukavš nākā ņaviyamar tēkāy kāviri na­­ã rāņukavš. (7) 244. māmayi­ maõiyumi× curivaëai ni­kara varivaëai pēŸkuëiŸa maõku×ai yumpaņi varunãrp påīku×ai vaõku×ai pēlāņak kāmar tirukkai ye­appaÉ Ÿirukkai kavanta mu×akkalceyak kā¤ci yotuīkutal pēlat ta×aike×u kā¤ci yotuīkalkoëat tšmala rita×e­ veõõakai yoëiyāŸ cemmala rita×veëiŸac ceŸikā rēti ye­appu­a luõņu ce×uīkā rētiyuŸap påmaka õāmakaë kēmakaë po­­ip putunã rāņukavš påvalar campu va­attavaë po­­ip putunã rāņukavš. (8) všŸu. 245. cšŸŸu muëaitta maraimalarttu¤ ceīkš ×iravi varavukavāc ceŸiyu¤ cuņarkkā¤ ca­anāņņut teyvac cāti makaëirnaŸā v域u malarkkaŸ pakamālai yuyartēņ ko×una ruņa­pava­i yulavum po×utam maņamāta ruņutta nuõņu coruīkana­ai všŸŸu nitampa mutalavuŸup pellā meëitu veëippaņalā lirukaõ putaikka veņivāëai yeŸinãrt tivalai ye×uppunallēr pēŸŸum vaëavar nāņņaracš po­­ip putunã rāņukavš pu×aikkai yaņavi ta×aikkavantāy po­­ip putunã rāņukavš. (9) 246. kārār kaīkuŸ poīkarneņuī kamukiŸ Ÿaraëat tāmpacaittuk kācu kuyiŸŸu muņalåcal katuvap påņņik ka×alvãrar vārār kaëapat ta­attiyarai maruvi yiruntat tāmpacaikka vā­a maëavak kamukacaintav vā­at tarukkom pacaippata­āŸ Ÿārār ku×a­i­ puka×pāņit ta×aintā ņuvarka ëe­ani­aintat tarunāõ malarka õa­ipo×iyat taõņš­ perukuī kaņivaņivāņ pērār vaëavar nāņņaracš po­­ip putunã rāņukavš pu×aikkai yaņavi ta×aikkavantāy po­­ip putunã rāņukavš. (10) nãrāņaŸparuvam muŸŸiŸŸu. po­­åcaŸparuvam. 247. veëëik ko×uīkatir virikkumvayi rakkāl veyiŸŸoņa niŸuttiyata­mã vitturuma viņņamiņ ņoņņiyeņ ņittaraëa veõņām picaittacaittut tuëëit ta×aikkavumi× ceīkš× maõippalakai tåkkimalar mālaivãkkic coŸkuyi­ malarkkuyi­ mutaŸkuyi­ mo×icciyarkaë cå×ntuni­ Ÿa­ara­parnāt teëëik ko×ikkunaya maturamo×i yoņukoņu ¤ciŸiyš­col vaŸiyapu­coŸ ceviyiņņu ni­Ÿakaru õaippåī ko×uīkompu cempunā yakariņaikkaņ puëëit taņantē luņuttāņa vāņņi­avaë po­­åca lāņiyaruëš po­­akar poruīkāvai na­­akar varumpāvai po­­åca lāņiyaruëš. (1) 248. koņipåtta tuņiyiņai tuvaõņāņa naŸavuviri kētaivaõ ņāņavaõņēl koõņāņa vayirac ce×uīkāl pacappuŸu ko×uīkāla tāni­mš­ik kaņipåtta paccoëi malarntāņa veõõakai kalantāņa viruku×aiyulāī kātāņa våcalā ņuntoŸuvem maiya­ karuttuni­ Ÿåcalāņap paņipåtta veëëap parappe­a viraittup parante×uī karuõaiveëëap paravaiyuņpāņik karaīkuvit tāņiya×al paņņame×u kotturukumveõ, poņipåtta mš­iyaņi yāraina­ kāņņumayil po­­åca lāņiyaruëš - po­­akar poruīkāvai na­­akar varumpāvai po­­åca lāņiyaruëš. (2) 249. māvanta maõimuņi ya­antanā mattaravi­ vāruņaŸ Ÿaëarvate­­a - vāīkunuõ õiņaipuva­am yāvumacai yattuvaëa maturam pa×utto×ukucen, nāvanta coŸkoņu pa×iccuvar pavakkaņalai nakkukaru õaikkaņaluëviõ - õāņaëava veõņirai ye×unte­a varampaiyarkai naŸumalark kavarituëëak, kāvanta tolpuvi yiyaŸŸavu niŸuttavuī kaņkariya tāyatukaëāk - kāõavu mayakkavu maëikkavu¤ caŸŸš kaņaikkaõit tšvalarkaëāp, påvanta voruva­muta laivaraiyu māņņupavaë po­­åca lāņiyaruëš - po­­akar poruīkāvai na­­akar varumpāvai po­­åca lāņiyaruëe. (3) 250. kårāņu moëëoëi yayiŸpaņai parittuveõ kuŸunakai nilāvirittuk - kutaivaric cilaivā ëeņuttuk kaņuttamar kuŸittika× kaŸittuvarucåŸ, kārāņu ceņiyuņal kaņaikka­aŸ Ÿåīkukaņ kaņaiyuņaip paņaiyavuõār - kavapåmi yuņcira karantaŸi paņappala kavantani­ Ÿāņava­­ār, tārāņu mārpan tiŸanto×uku ceīkuruti calarāci yš×umo­Ÿāt - taņavip puŸappuõari yuīkēppa vaõņat talappitti tattivi×avem, pērāņu moruku×avi toņņiŸoņ ņāņņi­avaë po­­åca lāņiyaruëš - po­­akar poruīkāvai na­­akar varumpāvai po­­åca lāņiyaruëš. (4) 251. teëëār peruntirait tē­Ÿamutu kaippac ce×uīkuyi Ÿiņaippakavilun - teyvatac caivac ce×umpåī ko×uīkompu ceīkš ×eŸikkumaõiyāŸ, kaëëār malarttoņaiya ­āŸŸic camaittapala kaikkaõåŸ ŸāņutēŸŸaī - katirmaõņa lampukka vamutamaya mā­ataõ katirmaõņa lattaiyšyppa, naëëā re­u¤camaõar ta×aiyātu ku×aiyātu naņņataru všŸamaņalēr - natiyšŸa vuyirkaëciva katiyšŸa matiyšŸa nakilšŸu pā­marāëap, puëëār pu­aŸpukali vaëëaŸ karutti­avaë po­­åca lāņiyaruëš - po­­akar poruīkāvai na­­akar varumpāvai po­­åca lāņiyaruëš. (5) 252. taīkum peruīkuraŸ koõņalait tāīkumi­ Ÿaõņalaip paciyapåkat - taruviõai naņuppaņuī kavi×iõarc cåtame­ canta­ak kālarumpa, veīkuī ko×un ta×aŸ cenniŸa marumpiya te­attaëi rarumpanēkki - yi­ituvan toruku×ai yiruntacain tāņumo riëaīkaruī kuyilkaņuppac, ceīkuī kumaccš Ÿaëāviya kuyappoŸaic ciŸŸiņai nuņaīkaneŸŸic - ceīkaņ karuīkaëac cekkarvā ­uņkaëi ciŸantiņak karuõaiveëëam, poīkum paņikki­i tulāvuī kalāpamayil po­­åca lāņiyaruëš - po­­akar poruīkāvai na­­akar varumpāvai po­­åca lāņiyaruëš. (6) 253. tātār kaņukkaiyaõi yempirā ­apavāõar tampirā­ muņiya­Ÿupån - tāmarai yiņatta­mu×u viõõāëi mutalēr tarittamaõi muņikaëa­­ā rātāra nãye­a vaõaīki­ār kommaimulai yammaipo­ ­åcalaiyukait tāņumama yattuni ­a­iccamalar naccaņika ëammuņika ëiŸpaņāmš, kātār ku×aittē ņiëamparuti poliyavoõ kamalamuka malaranācik kavi­mutta nilavumi×a vāyāmpa­ malarak karantiru cuņarkkuma¤cip pētār ku×aŸkaruņ kaŸŸaicuval cuŸŸiņap po­­åca lāņiyaruëš po­­akar poruīkāvai na­­akar varumpāvai po­­åca lāņiyaruëš. (7) 254. paõõiyaŸ kumpi×ai yaëitti­iya teëviëip pāõmuralum varimiņaŸŸup pai¤ciŸai yaëikkula mu×akkavara mātarkaip paīkayam po×imalarnaŸāk kaõõiyiŸ cå×ak kiņappate­ ­ammaini­ ka×a­me­mai kavartalšyppak kayalpaciya vaëëaiyoņu muņņimãõ ņāle­ak kaõku×aiyai muņņimãëa veõõilpoŸ påvi­a miruppamå ņittiŸan tikuëaiyar ma­aikku nāëu mi­­ā vi×aikki­Ÿa tu­­iya¤ ceīkara vita×kkamala malarkoņeīkaë puõõiyar tirukkaõ putaittut tiŸantapeõ po­­åca lāņiyaruëš po­­akar poruīkāvai na­­akar varumpāvai po­­åca lāņiyaņiëš. (8) 255. kuravukama× ku×alåca lāņume×i ­ēkkimuk kuņumip paņaikkai yemmā­ kēlac caņāmuņi tuëakkak kalaīkik kutittēņu matupo×utarā viravukara munta­i vitirttiņa vatiŸpatiyum veõņalai yimaikkavimaiyā vi×iyāëa ­ãttalkaõ ņe­ainakaik ki­Ÿate­a viripakã ratiyuõāõa viravumati tava×imaya varaimaka ëe­appiŸan tepporup puīkaikkoëā teëëutalil veëëimalai ka­akamalai maki×narkku mš­aimā malaikaëyāvum puravumaõi ya­aviëaiya maintaŸku mãntapeõ po­­åca lāņiyaruëš po­­akar poruīkāvai na­­akar varumpāvai po­­åca lāņiyaruëš. (9) 256. va×iyunaŸa vāŸupaņ ņaŸukā lu×akkamalar mālaipu­ai cãŸaņiyamā maõinå purampulam pu¤cilam puīkaņņu maŸukiņaic cšntapaņņu¤ cu×iyamuva re×uka×iya calativayi­ varumaõi toņuttamaõi mškalaiyumviŸ Ÿē­Ÿoņņi yāõamun tokaiyilceī katire­ac cuņarāta­appaõikaëuī ka×iyumoëi yumi×vayira vaëaiparit taņiyār kalakkanãk kapayavaratak kaiyumoõ ņaraëamaõi nāciyu maõikku×aik kātumiru kaõõumaruëš po×iyumalar mukamumvaņi va×akupoli taravammai po­­åca lāņiyaruëš po­­akar poruīkāvai na­­akar varumpāvai po­­åca lāņiyaruëš. (10) po­­åcaŸparuvam muŸŸiŸŸu. akilāõņanāyaki piëëaittami× muŸŸiŸŸu.